MAZĀ VERA

Jaunajā Rīgas teātrī

16. jūnijā, plkst. 19:00

Viktora Freiberga lekcija un filma MAZĀ VERA

 ”MAZĀ VERA” (PSRS) 1988., rež. Vasīlijs Pičuls, 128 min.

Filma ne tikai vizuāli precīzi ataino sava laikmeta ainu (astoņdesmito gadu beigas parādītas ar nežēlīgi dokumentālu naturālismu – rūpnieciskās pilsētas noplukušie daudzdzīvokļu nami, nožēlojamā sadzīve un vēlme to visu neredzēt, apdrupuši apmetumi un zivju konservu kārbas un ne tikai tas vien), bet vienlīdz lielā mērā ir sava laikmeta vispārinājums un metafora. Veras tēlam filmā ir zināma līdzība ar 1950. gadu britu rakstnieku grupas, kas sevi dēvēja par Saniknotajiem jaunajiem cilvēkiem, personāžiem – dzīve vidusmēra ģimenē, kurā māte izmisīgi mēģina nogludināt konfliktus un nesaskaņas un apslāpēt Veras dumpinieciskās alkas pēc seksuālas brīvības, neatstāj nekādas ilūzijas par cerīgāku nākotni.

DUSMAS, IZMISUMS, ANARHIJA - INDIE KINO MĪTI?

Jaunajā Rīgas teātrī

9. jūnijā, plkst. 19:00

Normunda Naumaņa lekcija un filma “Piedrāztie“

„Ir sajūta, kā kad tu būtu aizsnaudies pie televizora, redzi šaušalīgu murgu, vienlaikus izjūtot saksuālu uzbudinājumu – tādu iespaidu cenšos panākt ar savām filmām.”

Gregs Araki

Piedrāztie (Totally Fucked Up) 1993.g. 78 min

Dienvidkalifornijas Universitātē kinomākslas izstudējušais japānis (dz.1959.) līdzās Gasama Van Santam un Lerijam Klarkam ir starptautiski pazīstamākais režisors, kura daiļrades vadtēma ir pusaudžu un seksuālo minoritāšu dzīves atspoguļošana. Dara to nonkorformistiskā azartā un nežēlīgi.

Kopš debijas 1987. gadā ar melnbalto pseidodokumentālo drāmu Trīs izbrīnīti cilvēki naktī/Three Bevildered People in the Night (kuriozā kārtā šī filma par gejiem-pašnāvniekiem nonāca arī mūsu pirmajā ARSENĀLĀ) uzņēmis deviņas filmas. Pēdējā – Noslēpumainā āda/Mysterious Skin – atzinīgi vērtēta Venēcijas, Roterdamas un Sietlas festivālu konkursos, bet jaunais aktieris Džozefs Gordons Luits kļuvis par divdesmitgadigo paaudzes talantīgāko seju.

Pirmos starptautiskos panākumus guva ar nu jau par 90-to gadu indie kino klasiku kļuvušo „piečakarētās paaudzes” triloģiju: Piedrāztie/Totally Fucked Up, 1993, Doom spēles paaudze/The Doom Generation, 1995, Nekurzeme/Nowhere, 1999).

Vizuāli izaicinoši, sociāli un seksuāli angažēti provokatīvi darbi, kas balansē un kiča un dokumentālas melodrāmas robežas, vienmēr ar lielisku sound track (Cocteau Twins, Eno u.c.)

Nepieradinātais skaistums

Jaunajā Rīgas teātrī

2. jūnijā, plkst. 19:00

Viktora Freiberga lekcija un filma “Gummo”

Gummo (1997), ASV, rež. Harmony Korine, 89 min.

Gummo - 1997.gada kulta filma, kuras darbība norisinās tornado izpostītā pilsētiņā Xenia, Ohaijo štatā. 1974.gadā, sagraujot pusi pilsētas un nogalinot tikpat daudz tās iedzīvotāju, tornado izveido vidi, kurā darbojas filmas varoņi - garlaikoti, nihilistiski, no apkārtējās pasaules noslēgti pilsētas iedzīvotāji. Divi pusaudži, Solomons un Tumlers, klīst apkārt, īsinot laiku ar līmes ostīšanu, nogalinot kaķus, klausoties smago metālu, satiekot pilsētas padibenes - dīvainus un biedējošus indivīdus. Skarbi reāla, vienlaicīgi - sirreāla, filma atspoguļo telpu, kurā cilvēka eksistences jēgu veido nepieradināta, vidusmēra mietpilsonim nepieņemama darbošanās.

The Band’s Visit

Jaunajā Rīgas teātrī
mazajā zālē
26. maijā, plkst. 19:00

The Band’s Visit (Bikur Ha-Tizmoret, rež. Eran Kolirin) 2007, 87′

Oriģināla un baudāma komēdija. Aleksandrijas policijas orķestris dodas uz Izraēlu un kļūdas dēļ nokļūst nevis Petah Tiqva, bet Beit Tiqva. Beit Hatiqva ir nomaļa pilsēta, uz kurieni tuksnesī kursē viens autobuss dienā. Tās iedzīvotāji nāk no arābu valstīm, pilsētā ir augsts bezdarba līmenis un valda garlaicība. Orķestra vadītājs Tawfik (Sasson Gabai) nav ēģiptietis, bet izmanās nospēlēt partiju, tai skaitā izmantojot ēģiptiešu virsnieku žestus. Lai arī filma ir ļoti smieklīga, tajā ir norādes uz nopietniem jautājumiem.

The Harder They Come

Jaunajā Rīgas teātrī

19. maijā, plkst. 19:00

Viktora Freiberga lekcija un filma “The Harder They Come”

 

The Harder They Come, 1972., 120 min

 

Perija Henzela 1972. gadā uzņemtā filma ir pirmā neatkarīgā Jamaikā producētā lente. To iespējams raksturot ar trim elementiem. Pirmkārt, filma savā ziņā turpina 30.-40. gadu amerikāņu gangsterfilmu tradīcijas. Otrkārt, tās vizuālo stilu raksturo zināms dokumentālims (tradīcija, kas šai pašā laikā eksistēja arī literatūrā), proti, izdomāts stāsts tiek atainots līdzīgi reportāžai. Treškārt, filma pazīstama ar regeja ar regeja mūziku, kas tai piešķir īpašu ritmu un hipnotismu.

LAUZTĀS GAISMAS DRĀMA

Pirmdien, 12. maijā plkst. 19.00
Jaunā Rīgas teātra kinoklubā Horizonts

Ciklā Kino par kino

Ar Andžeju Vaidu un Zbigņevu Cibuļski iepazīstinās kino zinātnieks Agris Redovičs.

Viss pārdošanai (Wszystko na sprzedaz) (1968), 94 min

Vakara centrā Andžeja Vaidas (1926) filma Viss pārdošanai (1968). Viena no dramatiskākajām kino un dzīves saplūsmes liecībām pasaules kino vēsturē. Darbs veltīts izcilā poļu aktiera, traģiski bojā gājušā Zbigņeva Cibuļska (1927.- 1967.) piemiņai. Abu kopdarbs Pelni un dimants (1958) aktieri padarīja par zvaigzni, bet Vaidu - par pasaulē pazīstamu režisoru.
Viss pārdošanai ir nemitīga un nepārprotama Cibuļska klātbūtne, lai gan viņš mira, kad filmu tikai vēl gatavojās uzņemt. Uz ekrāna viņš neparādās, taču filmas dalībniekos vēl ir atmiņas, nemiera un kaisles pilnas. Cilvēku reālās attiecības tik neatšķetināmi savijušās ar filmas personāžu likteņiem, ka, to apzinoties, sāk kņudēt sirdī.
Andžejs Vaida skaudri, bet tomēr iejūtīgi, jo arī viņš pats taču ir šī mulsinoši sarežģītā, īstenībā - vienkāršā stāsta dalībnieks, parāda brīves un nebrīves sadursmes publiskās dzīves peripetijās. Izejot uz skatuves, nonākot uz ekrāna, cilvēks nokļūst pūļa vientulības varā. Var baudīt slavas vīraka aromu, var reibt tajā, taču atskurbes mirkļos publiskā telpa kļūst smacējošs sprosts. Aktieris ir neaizsargāts, viņa jūtīgā dvēsele ir ievainojama, bet viņa ciešanas kļūst par preci. Viņa tuvinieki ir gūstekņi. Eksistences emocionālais spriegums filmas laikā mūs nepamet ne mirkli.
Viss pārdošanai ir viens no Andžeja Vaidas meistardarbiem. Tajā ietvertais vēstījums ir ārpus laika, ārpus sabiedriskās konkrētības. Tas stāsta par mākslu, māksliniekiem visos laikos. Savulaik filmu novērtēja arī ASV kino akadēmiķi, piešķirot tai Oskaru kā labākajai ārzemju filmai.

Klauss Kinskis un viņa apsēstie varoņi Vernera Hercoga filmās

JRT kinoklubs „Horizonts” 14. aprīlī plkst. 19.00 aicina uz kinozinātnieces Anitas Uzulnieces lekciju un filmu FITZCARRALDO (1982).

Fitzcarraldo (1982) 158 min

Hercoga daiļrade cieši saistīta ar tik spilgtu personību vācu mākslā kā aktieri – tīrradni Klausu Kinski. Laikā no 1972. līdz 1987. gadam abu sadarbībā tapušas piecas filmas. Šīs attiecības, ko vāciski apzīmē ar vārdu „Hassliebe”, Hercogs vēlāk savdabīgi rezumēja dokumentālā filmā „Mans mīļākais ienaidnieks”. Kinskis – kā svece, kas deg no abiem galiem, savā grāmatā „Man vajadzīga mīlestība”, raksta: „… Nedrīkst ļaut brūcēm sadzīt, tās jāuzplēš vienmēr no jauna, lai varētu no savas iekšienes izveidot brīnišķīgu instrumentu, kas spējīgs uz visu. Tas prasa savu cenu. Kļūstu tik jūtīgs, ka normālos apstākļos vairs nespēju dzīvot.”

Tikpat apsēsts kā viņa Aguirre ar zelta drudzi filmā „Aguirre, Dieva dusmas” (1972.) ir Kinska atveidotais Fickaraldo tāda paša nosaukuma filmā – ar ideju uzvest Amazones džungļos operu. Dramatiski, aizraujoši un arī traģiski notikumi gan filmā, gan tās uzņemšanas laikā (kā parasti Hercoga kinoekspedīcijās) valdzina gan ar Vecās un Jaunās pasaules kontrapunktu, gan ar neskartās dabas monumentālo skaistumu (izcils arī operators Tomass Mauhs), uz kura fona vēl vairāk izceļas mūzikas varenais spēks. Hercogs pats visu savu mūžu uzdevis sev jautājumu – kas filmā veido faktoloģisko pusi, kas – patiesību, rezultātu nosaucot par ekstātisko patiesību. Un tās vārdā viņš nebaidās inscenēt „dokumentālo materiālu”, tādejādi Hercoga filmas ir „pārģērbts dokumentālisms”. „Fickaraldo” ir viens no spilgtākajiem piemēriem tādēļ, ka tas nav tikai fiktīvs stāsts, bet arī iedzimto smagā darba dokumentācija – „Baltā Dieva”, kā viņi sauc lielo kuģi, vilkšana džungļos pāri kalnam. Vēl viens Vernera Hercoga patētisks žests par civilizācijas lielo iekarojumu „lietderību”…

Katrs par sevi, un Dievs pret visiem

7. aprīlī plkst. 19.00 JRT kinoklubs
aicina uz kinozinātnieces Anitas Uzulnieces lekciju
par vienu no Vācu jaunā kino spilgtākajiem pārstāvjiem VERNERU HERCOGU.
plkst. 20.00 – filma Katrs par sevi, un Dievs pret visiem(1974).

Katrs par sevi, un Dievs pret visiem

( Jeder fuer sich, und Gott gegen alle), 1974.g., 110 min.

Kā gandrīz visas Vernera Hercoga filmas, arī šī stāsta par to, kā cilvēce reaģē, ja tās vidū parādās kāds no visiem atšķirīgs indivīds. Šo kinodarbu padara īpašu arī tas, kas tā galveno varoni, atradeni Kasparu Hauzeru, atveido cilvēks ar līdzīgu likteni, tā sauktais Melnais Bruno vai Bruno S. (par viņu veidota arī dokumentāla filma). Indivīds, kuru nav skārusi civilizācija ar visiem tās viltīgajiem izgudrojumiem un “ieguvumiem”, nonāk bīdermeijeriskās audzināšanas valgos. Tā kā Kaspara loģika un ētika atšķiras no vispārpieņemtās, viņam neizdodas iekļauties sabiedrībā. Kad civilizācija “tikusi ar atradeni galā”, tāpat kā filmas sākumā, atskan brīniškiga mūzika: ārija no Mocarta Burvju flautas: Vai šīs jūtas varētu būt mīlestība? Jā, jā, tā ir mīlestība.
Pēc klejojumiem pa pasauli, kur tapušas tādas filmas kā Dzīvības zīmes un Agirre, Dieva dusmas, Verners Hercogs ar šo ciešanu stāstu par Kasparu Hauzeru arī atgriežas savā dzimtenā, savā kultūrā, atzīstoties mīlestībā tās dabas skaistumam. Tieši dabas un vides klātbūtnes radīšanas ziņā Hercogs turpina Dovženko un Forda tradīcijas.
Katrs par sevi, un Dievs pret visiem pieskaitāma pie tā sauktajām atslēgas filmām režisora daiļradē. 1975. gadā tā Kannu kinofestivālā saņēma žūrijas speciālo, FIPRESCI un Ekumēniskās žūrijas balvas. Ingmārs Bergmans to pieskaitīja pie savu mīļāko filmu desmitnieka.
Pēc filmas pabeigšanas Hercogs devās ceļā – kājām no Minhenes un Parīzi, lai apciemotu slimo kinozinātnieci, vācu kino “māti”, Lotti Eisneri. Līdzīgu ceļojumu vēlāk veica latviešu muzikoloģe Aija Živitere – toreiz pie Vernera Hercoga. Atcerēsimies, ka Hercogs Kuldīgā uzņēma savu filmu Neuzvaramais.

Ekstrēmais reālisms

JRT kino klubs Horizonts aicina pirmdien, 31. martā, 19. 00 uz kino zinātnieka Agra Redoviča lekciju par ekstrēmo reālismu, Lukino Viskonti un filmu Zeme dreb.

 

Zeme dreb (La Terra trema) 1948., 154′

Jaunā Rīgas teātra kino klubā Horizonts Ar Lukīno Viskonti filmu Zeme dreb (1948) noslēdzas ieskats neoreālisma vēsturē. 3 vakaros iepazīstinājām ar Roberto Roselini un Vitorio de Sikas izcilajiem darbiem - spožām itāļu kino lappusēm. Kino vēsture ļāva iztirzāt arī dažādas reālisma pastāvēšanas formas ar nezūdošu nozīmi.

Viskonti filma kulminatīvi noslēdz spilgtu itāļu kultūras uzplaiksnījumu pēc otrā pasaules kara. Tas ir stāsts par Sicīlijas zvejnieku ģimeni. Nepiedalās profesionāli aktieri. Autentiska vide. Taču Viskonti dzīves atspoguļojumā iet citu ceļu kā viņa kolēģi. Režisors pilnīgi atsakās no melodramatiskām spekulācijām, ar maksimālu precizitāti parādot dzīves norises to skarbajā nesteidzībā. Filmā nav sentimenta, taču ir kaislība, kas liek drebēt zemei. Darba pamatā verisma klasiķa Džovanni Vergas romāns, kurš piemērots filmas tapšanas laika sociālajai ideoloģijai.

Tāpat kā Roselini un Vitorio de Sikas darbus, arī Viskonti Zeme dreb tā laika skatītāji nepieņem. Viņus var saprast, jo Viskonti izaicinoši nerēķinājās ar publikas interesēm, visu māksliniecisko enerģiju veltot novatorisku estētisku problēmu atrisināšanai. Laiks pierādīja, ka viņam bijusi taisnība. Piecpadsmit gadus vēlāk pasaules kino speciālisti šo darbu iekļauj desmit visu laiku labāko filmu skaitā.

Tiem, kas no kino gaida nomierinošu, orgasmatisku izklaidi, Zeme dreb skatīties nevajag. To jāskatās tiem, kuri grib un var iedziļināties kino un dzīves noslēpumainajā mijiedarbībā, ļaujoties mākslinieka vēstījuma maģijai un spēkam.

Horizonts vēl priecīgas otrās Lieldienas!

 

Tiksimies 31. martā ar kinozinātnieku Agri Redoviču un noslēdzošo lekciju par neoreālismu.

No 28. marta līdz 5. aprīlim visi laipni gaidīti kinoforumā
…un Vārds tapa filma.
Vairāk informācijas kino Rīga mājas lapā:

http://www.cinema-riga.lv/