Ilonas Brūveres filmu vakars

Studijas FA Filma un JRT Kultūras nams “Horizonts” 5. decembrī rīko Ilonas Brūveres filmu vakaru

“Eine ungenaue Erinnerung an eine Urkunde” Ilona Brūvere
(”V20. Viņš un viņa. Atmiņas”, VFR, 1985, melnbalta, 70 min.)

Filmu finansē Hamburgas zemes Kultūras ministrijas kinofonds “Hamburger Filmfoerderung”. 1985. gadā filma pārstāv Vācijas Federatīvo Republiku starptautiskajā Berlīnes kinofestivālā, programmā “Perspektīves”. Filmā lomas atveido Hannes Hatje, Katarina Braurena, Anete fon Šturmere.

V20. Tas ir šaursliežu vilciena lokomotīves numurs. Filma ir filozofiska eseja par Atmiņu un atsvešināto kosmosu starp vīrieti un sievieti.

Kāds rakstnieks dodas domu ceļojumā kāa vilciena vadītājs, viņu pavada sieviete - sieva, māte, mīļākā, un šīs tuvības nepanesamais vieglums.

Diskusiju kinosemiotikā ar autori vada LU asociētais profesors Viktors Freibergs.

Autore, režisore un producente Ilona Brūvere.

Septiņdesmitajos strādā kā montāžas un režisora asistente Rīgas kinostudijā. Studē žurnālistiku Latvijas Universitātē. No1980. līdz 1990. gadam ir Hamburgas kinofonda “Hamburger Filmbueroā autore-režisore un producente. No 1984. līdz 1994. gadam strādā “Rigahh Filmproduktion Hamburgā. Sadarbojas arī ar VFR sabiedriskajām televīzijām ARD, ZDF, HR, ORT, NDR. Bez poētiskajām dokumentālajām spēlēm, ko finansē kinofonds, Minhenes kinomuzejā restaurē mēmo kino “Metropolis”, “Dr. Kaligari kabinets”, “Dr. Mabuse”. Strādā kā montāžas režisore un filmējas.
1990. gadā atgriežas Rīgā, ir “Nakts” galvenā redaktora vietniece un veido īsfilmas Rīgas kinostudijā. Kopš 1994. gada strādā arī LTV kā redaktore un režisore. No 1997. līdz 2001. gadam ir “NRA” Kultūras nodaļas vadītāja, kā arī publicējas citos uzdevumos. Ir viena no “Rīgai 800″ režisorēm. 2002. gadā Nacionālā Radio un Televīzijas padome atzīst viņas dokumentālo spēli “Mana pasaule Parīze, Londona, Berlīne, Roma” par gada labāko video mākslas filmu.
Patreiz Brūvere pilda RDKP sabiedrisko attiecību projekta vadītājas pienākumus un veido Mūža stipendiātu portretu galeriju LTV.

Zombiju vakars

28. novembrī dzīvi miroņi kinoklubā “Horizonts” - tikšanās vieta un laiks tas pats: JRT Mazā zāle plkst.19:00. Programmā filma “Night of the living dead” (”Dzīvo miroņu nakts”, 1990, 92 min.)

Septiņi svešinieki ir izolēti nomaļā fermā, kamēr apkārt klīst izbadējušies zombiji, nebūt ne veģetārieši. Spriedze mājas iekšpusē arvien pieaug, bet ārpusē tiek apēsts katrs, kurš gadās miroņu ceļā.

Toma Savini (Tom Savini) krāsainā versija 1968. gada zombiju filmu klasikai ļaus gan smieties, gan baidīties uz nebēdu, ieraudzīt citu kino vēstures pusi un labāk saprast mūsdienu šausmu trillerus.

Pirms filmas Toma Ķenča lekcija: par zombiju kino un pašiem dzīvajiem miroņiem - izcelsmi, radurakstiem un vēsturi, praktiskus padomus ieskaitot

21=0, 21=28

JRT telpu aizņemtības dēļ 21. novembrī kinovakars “Horizonts” diemžēl nenotiks.
Šis ir izņēmuma gadījums, tapēc priecāsimies jūs redzēt atkal 28. novembrī, kad lekciju lasīs Toms Ķencis. Tēma - zombiji. Sīkāka informācija par to sekos nākamnedēļ.

Ja gadījumā alkstat pēc kādas kripatiņas kultūras un mūzika ir jūsu draugs: JRT kultūras nama ietvaros, 20. novembrī plkstn. 19:00 JRT Kamerzālē notiks džeza koncerts - dziedātāji Amber un I.Busulis, grupa “Wet Point”. Ieeja par ziedojumiem. Ej nu sazini …

Tiekamies pie Horizonta (28/11)

“Katrs meklē savu kaķi”

Studijas FA Filma un JRT Kultūras nams “Horizonts” 14. novembrī kopā ar Valentīnu Freimani meklēs kaķi … programmā filma “Chacun cherche son chat“ jeb “Katrs meklē savu kaķi” (1996, 90 min)

Kāda jauna sieviete Hloja, dodoties atvaļinājumā, atstāj savu kaķi Gris-Gris vecajai madam Renē, bet kādu dienu kaķis pazūd. Atgriezusies no atvaļinājuma Hloja metas meklēt kaķi tuvējā apkārtnē, tādējādi iepazīstoties ar cilvēkiem, par kuru eksistenci iepriekš pat nenojauta. Kaķa meklējumos tiek iesaistīti arī citi, īpaši aktīvi to dara madam Renē draudzenes, kurām kaķa pazušana ir kā pipariņš garlaicīgajā ikdienā.

Filmu “Katrs meklē savu kaķi” režisors S. Klapišs bija iecerējis tikai 20 minūtes garu, bet filmēšanas gaitā tā aizrāvies ar kolorītajiem otrā plāna personāžiem, ka galējā versijā filma ir 90 minūtes gara. Filmā kopā spēlē gan profesionāli aktieri, gan arī cilvēki bez kino pieredzes. Šajā filmā Klapišam ir izdevies apvienot komēdijas vieglumu ar cilvēka vientulības drāmu.

Sedriks Klapišs (Cédric Klapisch) ir mūsdienu franču režisors, kas ietekmējies no Martina Skorsēzes un Vudija Alena daiļrades. Viņa filmas ir kā psiholoģiski pētījumi par indivīda un grupas attiecībām. Sedrika Klapiša filmas ir izpelnījušās atzinību vairākos kinofestivālos.

Sarunas par filmu vada Valentīna Freimane.

Programmas turpinājumā pārsteigums - īsfilma atslodzei!

“Pērn Marienbādē”

7. novembrī studijas FA Filma un JRT Kultūras nams “Horizonts” turpina lekciju ciklu ar Arta Sveces sarunu par Alana Renē filmu “L’Année Dernière à Marienbad” jeb “Pērn Marienbādē”.

Filma “Pērn Marienbādē” (1961, 94 min) ir juteklisks stāsts par kādu sievieti A un diviem vīriešiem X un M, kurus iespējams saista kopēja pagātne. Galvenajiem varoņiem nav vārdu, un tikpat neskaidras ir to identitātes un savstarpējās attiecības: vai X ir bijis romāns ar A? vai tās ir atmiņas vai tikai iedomas? vai M ir šīs sievietes vīrs?

Filma rotaļājas ar pagātni/tagadni, ar atmiņām/īstenību. Gan filmas varoņi, gan arī notikumi ir apvīti ar noslēpumainību. Filmas scenārija pamatā ir Alāna Rogbrijē romāns “La Jalousie” (”Greizsirdība”).

Alana Renē (Alain Resnais) kino-spēle ar laiku un telpu ir ietekmējusi Deivida Linča (”Ceļš uz nekurieni”), Pītera Grīneveja (”Slīkoņu skaitīšana”) un citu mūsdienu režisoru radošo darbību.

Sarunas par filmu un franču “jauno romānu” vada filozofs Artis Svece