Svētdien. 26.novembrī JRT mazajā zālē plkst 18:00

Onibaba. (Sieviete-dēmons) Kaneto Šindo. 1964. 103. min. melnbalta.

Amoralitāte un lab-neesamība.
Lektors: Viktors Freibergs

Kāda marodieru ģimene, karavīra atraitne un viņa māte, dzīvo purva niedrājā. Tās pelna sev iztiku nogalinot ievainotus samurajus un aplaupot kritušos, kuru bruņas tās pārdod alkatīgam tirgotājam. Centrālā tēma ir cilvēka dvēseles noslēpums, kuru, iespējams, pārstāv dziļā, tumšā bedre, kurā tās iegrūž savu upuru ķermeņus. Kāds dezertieris, kritušā vīra draugs, atgriežas purvājā un pierunā jauno atraitni atteikties no savas vientulības. Māte jūtas pamesta un greizsirdīga un mēģina izjaukt viņa pavedināšanas spēli.

Nepiepildīta iekāre un apšaubāma morāle. Vide ir vēl viens varonis filmā, kuras darbība notiek suzuki niedru jūrā, kas glabā savus asiņainos noslēpumus. Primārās emocijas, tumša erotika, trauksmaina Hikaru Hajaši mūzika un reizē minimāls un grandiozs vizuālais risinājums. Līdzīgi “Sievietei smiltīs” pārdzīvo savu laiku.

20. novembrī. Jaunā Rīgas teātra mazajā zālē. Plkst.18:00

Ragins. Kirils Serebrenņikovs. 2004. g. 93 min.

Literatūra un ekranizācija. Psihoanalīzes kritika. Lektors: Uldis Tīrons

Kāds provinces ārsts 20 gs. sākumā specializējas psihiatrijas problēmās, īpašu uzmanību pievēršot Freida teorijām kuras tas piemēro kādam pacientam vārdā Gromovs.
Viņu savstarpējā ietekme ir galvenais elements šai filmā. Darbība mijas ar iedomātām epizodēm Vīnē, vai ar vilciena braucienu uz Vīni, kas notiek Ragina iztēlē. Jau tā pietiekami trausla, saikne starp realitāti un iztēli pazūd, piedāvājot attiecīgi neirastēnisku skatījumu.
Filma veidota pēc Čehova stāsta “Palāta Nr. 6″, kurš visvairāk no Čehova darbiem tuvinās Dostojevska teritorijai. Stilistiski nedaudz atgādina slimnīcu ainas Kiras Muratovas filmās.

Atbalsta:

13. novembrī. Jaunā Rīgas teātra mazajā zālē. Plkst.18:00

Rokuro Močizuki filma “Jakuzas mīla” (A Yakuza In Love). 1996. g. 110 min.

Jakuza-eiga žanrs. Nestandarts. Lektors Juris Poškus.

Šī ir trešā filma triloģijā “Bez zelta vidusceļa”, kas atveido jakuzu dzīvesveidu ar diezgan cinisku reālismu, bet tikai šeit filmas centrā ir intensīvas mīlas attiecības ap kurām vijas pārējie stāsta elementi. Šo filmu varoņi nav glamorizēti personāži, kas veic lielus varoņdarbus, bet drīzāk viduvēji neveiksminieki, kas maldās pasaulē pilnā ar vardarbību un brutalitāti.

Iznācis no cietuma Kiniči vairs nevar atrast savu vietu gangsteru vidē, kur nomainījušis galvenie spēlētāji. Uzņēmies kādu pasūtījuma slepkavību viņš ierauga Joko, viesmīli kādā kafejnīcā, kas tam iepatīkas. Viņš uzaicina Joko uz restorānu, nemanot ieber tās glāzē heroīnu un nolaupa…

Intensīva aktieru spēle, vardarbība un grafiskas seksa ainas vienlaicīgi savienojas ar veiksmīgi komiskiem un patiesi maigiem brīžiem. Vizuāli nedaudz atgādina Leo Karaksa “Sliktās asinis”.

6.novembrī. Jaunā Rīgas teātra mazajā zālē. Plkst.18:00

Hiroši Tešigaharas (Hiroshi Teshigahara) filma
“Sieviete smiltīs” (Woman in the dunes) 1964.g.; 123 min; Japāna

Juteklība un gūsts. Lektors Viktors Freibergs.

Meklējot insektus, kāds entomoloģists no Tokijas nonāk tuksnešainā apvidū. Atsēdies uz smilšu kāpas viņš aizdomājas par kādu viņam svarīgu jautājumu: “Vai cilvēka sasniegumi ir viņa eksistences pamatā? Vai dzīves vērtību nosaka atzinība, ko viņš saņem savas dzīves laikā?” Atbilde uz šo jautājumu atspoguļojas kādas vēl neatklātas vaboles meklējumos kas, to atrodot, tiks nosaukta viņa vārdā.

Aizdomājies viņš nokavē autobusu un tam nākas palikt nelielā ciematā. Vietējie iedzīvotāji izkārto viņam naktsmājas pie kādas noslēpumainas atraitnes, kas dzīvo smilšu kāpas malā un pavada savu laiku glābjot māju no plūstošajām smiltīm. Viņi uzsāk savādas erotiskas attiecības.

Dzīves skaidrība un nežēlība Japānas smilšu bedrē. Juteklība un gūsts vai Juteklības gūsts, ar juteklību saprotot ne tikai erotismu, bet ari vizuālo tēlu fiziskumu un fizioloģisku reakciju uz tiem. Kino kā metafora, kas savieno reālismu ar alegoriju par Sizifa mītu un kura stilistiku spēcigi ietekmējusi Beketa estētika.

Viena no visu laiku ievērojamākajām japāņu filmām. (Kannu festivāla balva 1964, nominēta diviem Oskariem.)