dr. strangelove

2. aprīlis JRT mazajā zālē,
19:00 Agra Redoviča lekcija
20:00 m/f ” Dr Strangelove or How I Learned to stopp worrying and started to Love the Bomb “
m/f , melnabalta, 96 min., komēdija.Stenlijs Kubriks, 1964. gads
Filmai ir garš nosaukums un skarba būtība.
Ja mēs nekontrolēsim pašu radītās tehnoloģijas tās mūs iznīcinās.
Labākā politiskā satīra šajā gadsimtā.

Maniakāls ASV gaisa spēku ģenerālis Jack D Ripper ierosina sākt atomuzbrukumu Padomju Savienībai, paskaidrojot ka viņš cenšas izjaukt komunistu konspirācijas teoriju kurā tie gatavojās indēt dārgos amerikāņu ķermeņus ar ūdeni ar fluorīdu. Rippers pasūta 843 numura Spārnoto Bumbu un ārprātīgajam Prezidentam ir jāatrod veids kā to apstādināt.

Passion de Jeanne d’Arc, La

26. martā JRT mazajā zālē.
19:00 Simona Holmberga lekcija
20: 00 M/F Žannas d ‘Arkas ciešanas, režija Karls Teodors Dreijers, Scenārists Jozefs Delltells
1928. gads
82 minūtes, melnbalta, mēma.
Titullomā Renē Marija Falkoneti

Filmas sižets veidots, izmantojot Žannas d’ Arkas tiesas dokumentus un ataino viņas pēdējās dzīves stundas, pavadītas angļu gūstā - tiesu, ieslodzījumu, un sprieduma izpildīšanu.
Dreijers aizliedza aktieriem lietot grimu, jo filmā izmantoja galvenokārt tuvplānus. Viņš vēlējās, lai stāsts, kuru varam izlasīt sejas izteiksmēs, būtu patiess.
Falkoneti tā ir otrā un pēdējā kino loma.
Iespējams, ka tas ir mīts, bet varbūt patiešām filma tik ļoti ietekmēja viņas domāšanu, kādu laiku pēc filmas uzņemšanas aktrise pavadīja, ārstējoties psihiatriskajā klīnikā.
Filma bija aizliegta Anglijā, jo attēloja britu kareivjus, kuri mocīja Žannu d Arku līdzīgi kā romiešu kareivji mocīja Kristu. Filmas oriģinālu iznīcināja uguns un Dreijers mira pārliecināts, ka tā ir zudusi neizbēgami. Brīnumainā kārtā 1981. gadā kāda filmas kopija tika atrasta pavisam dīvainā vietā - Oslo trako mājas apkopējas skapī.
Šo arī mēs laipni jums piedāvājam.

Horizonts vēl guļ.

Horizonts šonedēļ vēl turpina ziemas miegu, līdz nākošajai pirmdienai 26. martam, kad modīsimies ar  ŽANNU d ARKU no 1928 gada.

īstenības kino festivāla “Kinoteatr.doc” Rīgas sesija

Paziņojums:

Šo sestdien, 17.martā “Orbītas” telpās Andrejsalā pirmo reizi notiks Krievijas radošās apvienības «Кинотеатр.doc» filmu sesija Rīgā.

Par projektu:

Var uzskatīt, ka pašlaik «Кинотеатр.doc» ir visinteresantākais, kas notiek mūsdienu Krievijas autorkino. Katrā ziņā, šīm filmām neizdosies pārmest atkārtošanos, samākslotību, iepriekšparedzamību, lieku efektu izmantošanu vai centienus darīt „kā Holivudā”. Var sacīt, ka «Кинотеатр.doc» ir mūsdienu Krievijas kinoindustrijas kreisā opozīcija, aiz kuras stāv mākslinieciskā patiesība.

Festivāls «Кинотеатр.doc» tika dibināts 2005. gadā Maskavā uz dokumentālās dramaturģijas teātra «Театр.doc» bāzes, kas jau spējis iegūt plašu atpazīstamību un sauc sevi par “teātri, kurā nespēlē”. Šo radošo metodi tikpat labi var attiecināt uz «Кинотеатр.doc» filmām.
«Кинотеатр.doc» apvienojis jauno kinorežisoru paaudzi, kura tiecas panākt dabisku un ticamu aktuālo norišu un realitātes atspoguļojumu. Pat tad, ja runa ir par spēles kino (tā, starp citu, festivālā ir salīdzinoši maz), uzmanības centrā noteikti būs aktuālās realitātes fakti.
Trāpīgs dokumentālais materiāls (nabadzīgu pensionāru, pragmatiski noskaņotu uzņēmēju, cinisku politiķu, laukos dzīvojošu īpatņu, klaiņojošu bērnu, provinču strādnieku, bomžu, bezcerīgu narkomānu, ambiciozu pilsētas jauniešu, ideālistisku mākslinieku, nevainīgu bērnu, mērķtiecīgu neveiksminieku dzīves) un filmu veidotāju spēja mākslinieciski iejusties mūsdienu dzīvē ir kopīga visiem šajos kinoseansos piedāvātajiem darbiem.
Tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka par idejiski piemērotāko „saund-track’u” festivāla filmām kļuvis „nomalēs dzimušais” krievu reps, kas vēsta par dzīvi „kāda tā ir”.
Visbiežāk «Кинотеатр.doc» demonstrētie darbi pat nav gluži „kino” šī vārda tradicionālajā izpratnē – tā, piemēram, vairums filmu ir uzņemtas digitālā formātā. Turklāt kinosnobu kritiku var izraisīt arī tehniskas nepilnības (skaņas un attēla trūkumi, neveikla montāža utml.) daudzos patiešām spožos festivāla darbos. Šos „negludumus” (programmā ir daudz Krievijas kinoskolu studentu darbu) pilnībā atsver vienreizējs „nesaštukots” stāsts, varoņu un autoru harisma, viss tas, kas jau ir kļuvis par „īstenības kino” jeb, kā to vēl mēdz dēvēt „jaunā naturālisma”, atšķirības zīmi.
Nepasludinot savu ceļu par vienīgo patieso, festivāls koncentrējas uz eksperimentālām formām un parāda savus autorus kā izlūkus, kas vāc ziņas par vēl neapgūtām teritorijām un bieži darbojas, intuīcijas vadīti, kā arī gatavo augsni „meinstrīmam”.
Šobrīd «Кинотеатр.doc» ir ne tikai ikgadējs kinofestivāls, bet arī producentu kompānija, kinolektorijs, DVD izdevniecība, periodisks žurnāls un video arhīvs. Filmas, ko producē minētā organizācija, piedalās nozīmīgākajos Krievijas un ārvalstu festivālos (tā, piemēram, filmas “Māsas”, “Meitenes”, ‘Putekļi” pārstāvēja Krieviju 59. Kannu kinofestivālā). Šo filmu eksperimentālā forma ir pāraugusi jaunā kvalitātē, un tā vairs nav šķērslis ceļā uz plašāku auditoriju.
Programmā:

17.martā Rīgā, Andrejsalā (“Orbītas” telpās, elektorcehā) tiks izrādītas 12 filmas. Dažāda garuma seansi turpināsies visu dienu, nobeigumā uzstāsies sieviešu repa grupa «33 Land» – iespējams, vienīgā šāda žanra meiteņu grupa Latvijā. Filmu sarakstu un anotācijas skatīt zemāk. Vienā no tām – filmā „Jā, nāve” – kadrā nonācis arī odiozais rīdzinieks – dzejnieks un radikālais mākslinieks Vladimirs Lindermans, plašāk pazīstams kā Latvijas nacionālboļševiku līderis.
Organizē:

Pasākumu organizē apvienība “Orbīta” un kinolektorijs “Horizonts”

Pasākums notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Ieeja bezmaksas.

Linki:
www.kinoteatrdoc.ru
www.teatrdoc.ru
www.orbita.lv
http://horizonts.wordpress.com
www.33land.com
www.kkf.lv
www.andrejsala.lv

Sīkāka informācija :

Arturs Punte, projekta vadītājs:

punte@orbita.lv, +371 29471951, www.orbita.lv

 

Programmā:

Pirmāseansa sākums 13:00

„Meitenes”

Valērija Gai Germanika 2005. g. | 46 min krievu valodā titri angļu val.

Pusaudzes, kas meklē nepatapinātu identitāti un savu, nevis grāmatu pieredzi: jautājumi, kas pieaugušajiem šķiet retoriski, trijām Maskavas meitenēm kļūst par iemeslu visai nopietniem pārdzīvojumiem.

otrais seanss, sākums 15:30

„PSRS – Krievija: Tranzīts”

Andrejs Titovs 2005. g. | 52 min krievu valodā

Provinces plašumi: trīs krievu arhetipi: tirgonis, muižieks un savādnieks atklājas mums kā trīs pašas dzīves rakstīti scenāriji: pragmatiskais, utopiskais un fantastiskais… Katrs savā veidā traks.

Pārtraukumā- informatīva lekcija par «Кинотеатр.doc».

Trešais seanss , sākums  18:00

„Mežonīga, mežonīga pludmale… Maigo cilvēku karsonis”

Aleksandrs Rastorgujevs 2006. g. | 178 min krievu valodā titri angļu val.

Melnās jūras pludmale kā eposs: vairāki paralēlie sižeti ticami iemiesojuši senseno patiesību par cilvēku: mantrausība, vardarbība, miesaskāre, liekulība, skaudība un nožēlas pilnas sēras par bezjēdzīgi nodzīvoto dzīvi…

ceturtais seanss, sākums 21:30

„Vienkārši dzīve”

Marina Razbežkina 2002. g. | 21 min krievu valodā

Neticami, taču padzīvojusi sieviete, kas gumijniekos staigā pa dubļainiem ceļiem, strādā kolhozā kopā ar neaptēstiem traktoristiem un lasa avīzē iepazīšanās sludinājumus tas ir skaisti!!

Pēs seansa grupas «33 Land» uzstāšanās.
Grupa 33 Land. Sacīsim tā: pašlaik vienīgais sieviešu repa kolektīvs Latvijā. Grupas sastāvā divas meitenes: Kaidzhy un Dana. Oficiālā mājas lapa www.33lang.com.

 

Spiegu melodrāma.

19:00 U. Tīrona lekcija – Kā skatīties filmu „Kasablanka”: uztveres fenomenoloģija”

20:00 m/f „Kasablanka” Maikla Kērtisa 1942. gada filma, 102 min., melnbalta, galvenajās lomās Ingrīda Bergmane un Hemfrijs Bogarts.

Kasablanka ir klasiska filma, kas aizvien atrodama labāko filmu desmitniekā.
Tajā ir kas īpašs katram, filma kurā katru reizi tajā var atrast ko jaunu. Meistarīgs stāsts par mīlestības trīsstūri, politisku spiegošanu un konfliktu starp demokrātiju un totalitārismu.