Reālisma neaptveramā daudzveidība

JRT kinoklubs “Horizonts” aicina
pirmdien, 3.martā plkst. 19.00
uz Agra Redoviča lekciju “Reālisma neaptveramā daudzveidība“.
Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē

Šuša (Sciuscià) 1946., 90′

Šoreiz iepazīstināsim ar itāļu neoreālisma klasiķa, izcilā režisora un aktiera Vitorio de Sikas meistardarbu “Šuša” (1946). (Nesen jūsu uzmanībai tikai piedāvāts šī režisora skumjais šedevrs “Umberto D.”, kas uzņemts 5 gadus vēlāk)
Tieši ar “Šušu” Vitorio de Sika pieslējās neoreālisma strāvai, itāļu kino mākslā strauji izvirzoties par vienu no spilgtākajiem tās pārstāvjiem.
Šuša – tā amerikāņu karavīri sauca puišeļus - zābaku tīrītājus Itālijas pilsētās (no angļu “shoe shine“). Filmējot neprofesionālus aktierus reālos interjeros un Romas ielās, režisors panācis ļoti skaudru laika izjūtu, kas dramatiski tiek lauzta divu zēnu dvēselēs. Draudzība, nodevība, noziegums, nepilngadīgo kolonijas skarbā ikdiena, traģiskā filmas izskaņa – tas viss līdz sāpēm smeldzīgi liek sažņaugties ikvienai sirdij, kas nav egocentriskas vienaldzības saēsta.
Ar šo filmu sākas Vitorio de Sikas un neoreālisma idejiskā iedvesmotāja - scenārista Čezāres Dzavatini - neparasti auglīgā, ilggadīgā sadarbība.
Nepievilcīga un brīžiem pat biedējoša ir pēckara Romas dzīve filmā “Šuša”. Cenzūra pat apsvēra iespēju šo filmu nerādīt. Taču pēc lielās atsaucības ārzemju skatītājos arī Itālijā tā tiek atzīta par gada labāko filmu. ASV Kino akadēmija tai piešķir Oskaru kā labākajai ārzemju filmai.

Reālisma neaptveramā daudzveidība

Pirmdien, 25. februarī
JRT Kinoklubs “Horizonts”
nenotiks Mazās zāles aizņemtības dēļ.
Aicinām visus atkal nākošajā pirmdienā, 3. martā,
plkst. 19.00 uz kinozinātnieka Agra Redoviča lekciju par neoreālismu.
Kā  turpinājums  “Milānas brīnumam”, “Velosipēdu zagļiem” un “Umberto D.”
Vittorio de Sikas filma “ŠUŠA”.

Sirreālisms kino

JRT kinoklubs “Horizonts” aicina
pirmdien, 18. februārī, plkst. 19.00
uz Viktora Freiberga lekciju “Sirreālisms kino“.
Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē

Šis slepenais iekāres objekts (Cet obscur objet du désir) 1977., 102′

Bunjuela filmas raksturo ne tikai klaji vizuāls sirreālisms (Andalūzijas Suns), viens no sirreālisma izpausmes veidiem viņa darbos ir sadzīviski ticamu, bet nesavienojamu situāciju apvienošana vienā vēstījumā, ar nolūku radīt eksistences absurditātes iespaidu (piemēram, filmā Buržuāzijas diskrētais šarms tās varoņi ierodas kādā restorānā, lai paēstu vakariņas, bet tai pašā laikā blakus telpā notiek nupat mirušā restorāna īpašnieka apstāvēšana). Bunjuels apzināti noārda robežas starp iedomāto un reālo, apziņas iekšējo pasauli un fizisko realitāti ap indivīdu, sapni un realitāti utt.
Filmu dialogā sazīmējami absurda drāmas elementi, tiek dekonstruētas jebkādas mimētisma iezīmes, proti, filma nav apkārtējās pasaules dublikāts, tā vietā vizuālie tēli apzīmē un raksturo netaustāmas lietas, un Bunjuela filmas var uztvert kā iekāres, alku, apsēstības utt. materializāciju, tā ir pieeja, ko iespējams salīdzināt ar sirreālisma tradīciju dzejā (piemēram, Dilans Tomass).